1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra
Attiecībā uz maza apmēra prasībām nav paredzēta īpaša procedūra. Maza apmēra prasības izskata miertiesā (giudice di pace).
Parasti miertiesā lietas tiek izskatītas pēc iespējas vienkārši, sk. Civilprocesa kodeksa (codice di procedura civile) 316.-322. pantu.
1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums
Miertiesu kompetencē ir izskatīt prasības, kuras attiecas uz kustamām lietām un kuru summa ir 10 000 EUR vai mazāka, ja vien likumā nav noteikts citādi.
Miertiesā tiek izskatītas arī prasības, kas celtas par zaudējumu atlīdzību saistībā ar ceļu satiksmes un ūdens satiksmes negadījumiem, ja prasības summa nepārsniedz 25 000 EUR.
Neatkarīgi no prasības summas miertiesā tiek izskatītas visas prasības, kas saistītas ar:
- robežu noteikšanu un koku un dzīvžogu stādīšanas attālumu ievērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai paražām;
- dzīvojamo namu apsaimniekošanas pakalpojumu tvērumu un izmantošanu;
- attiecībām starp mājokļu īpašniekiem vai iedzīvotājiem saistībā ar dūmiem, izgarojumu tvaikiem, karstumu, troksni, vibrācijām un tamlīdzīgiem traucējumiem, kuri pārsniedz normas robežas;
- procentiem vai papildu izdevumiem kavētu pensiju vai sociālo pabalstu maksājumu dēļ.
1.2 Procedūras piemērošana
Ar neseno reformu (Leģislatīvais dekrēts Nr. 149/2022) ieviesa vairākus jaunus aspektus attiecībā uz tiesvedību miertiesā. Lai tiesvedību pielāgotu digitālajām prasībām, no 2023. gada 1. janvāra piemēro arī Civilprocesa kodeksa 127. panta 3. punktu un 127.bis pantu (tiesas sēde, izmantojot audiovizuālos līdzekļus), Civilprocesa kodeksa 127.ter pantu (rakstisku izklāstu iesniegšana), Civilprocesa kodeksa 193. panta 2. punktu (tiesas tehnisko ekspertu zvēresti ar digitālo parakstu) un Civilprocesa kodeksa 196.duodecies pantu (īstenošanas noteikums) (tiesas sēde, izmantojot attālinātus audiovizuālos līdzekļus), tas attiecas arī uz tiesvedībām, kuras minētajā datumā vēl nav pabeigtas. Civilprocesa kodeksa V-ter sadaļas (īstenošanas noteikums) I nodaļas (Digitālā justīcija) noteikumus piemēro no 2023. gada 30. jūnija, tas attiecas arī uz tiesvedībām, kuras minētajā datumā vēl nav pabeigtas.
Vienkāršotā tiesvedībā pieteikumus iesniedz kopā ar pārsūdzību, ciktāl tie ir saderīgi (Civilprocesa kodeksa 281.decies līdz 281.terdecies pants).
Pieteikumu var iesniegt arī mutiski. Miertiesa sagatavo un izsniedz prasītājam protokolu, kā arī rīkojumu par tiesas sēdes un pušu uzklausīšanas datumu, kā minēts Civilprocesa kodeksa 318. pantā.
Pieteikumā jānorāda tiesa un puses, faktu izklāsts un pārsūdzības priekšmets (jauns Civilprocesa kodeksa 318. panta 1. punkts).
Miertiesa piecu dienu laikā pēc lietas saņemšanas izdod rīkojumu par datumu tiesas sēdei pušu uzklausīšanai saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 281.undecies panta otro daļu (jaunais Civilprocesa kodeksa 318. panta 2. punkts).
Prasītājs tiek konstatēts, iesniedzot izsniegto pieteikumu vai Civilprocesa kodeksa 316. pantā minēto oficiālo protokolu, kā arī 318. pantā minēto rīkojumu (ja tie iesniegti mutiski), izsniegšanas protokolu un vajadzības gadījumā pilnvaru.
Savukārt atbildētājs tiek konstatēts saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 281.undecies panta trešo un ceturto daļu, iesniedzot aizstāvības rakstu un vajadzības gadījumā pilnvaru (jaunais Civilprocesa kodeksa 319. pants).
Miertiesa pirmajā tiesas sēdē var izjautāt puses un mēģināt tās samierināt. Ja samierināšana ir sekmīga, miertiesnesis sagatavo protokolu par panākto vienošanos. Ja samierināšana neizdodas, miertiesa rīkojas saskaņā ar vienkāršoto procedūru (281.duodecies panta otrā, trešā un ceturtā daļa) un, ja tā neuzskata, ka lieta ir gatava nolēmuma pieņemšanai, uzsāk izmeklēšanas procedūras, kas vajadzīgas nolēmuma pieņemšanai.
Ja miertiesnesis uzskata, ka lieta ir gatava nolēmuma pieņemšanai, viņš ievēro Civilprocesa kodeksa 281. pantā noteikto procedūru. Tādējādi tiesnesis formulē prasījumus un var norīkot lietas mutisku izskatīšanu. Spriedums tiek iesniegts tiesas kancelejā 15 dienu laikā pēc minētās izskatīšanas.
1.3 Veidlapas
Nav noteiktu veidlapu.
1.4 Advokāta palīdzība
Ja prasības summa nepārsniedz 1100 EUR, puses miertiesā var pārstāvēt sevi pašas (Civilprocesa kodeksa 82. pants; skatiet faktu lapu “Prasības celšana tiesā”).
Visos citos gadījumos pusēm jāizmanto advokāta palīdzība.
Taču atkarībā no lietas rakstura un apmēra miertiesnesis var pusei ļaut tiesvedībā piedalīties personiski pēc pašas puses mutvārdu pieprasījuma vai kā citādi.
Tiesnesis pārliecinās, ka puses ir izpildījušas visas darbības, kas attiecas uz to ierašanos tiesā, un pēc nepieciešamības aicina tās pilnībā noformēt vai labot dokumentus, kuri pēc tiesneša ieskatiem ir nepilnīgi.
Ja tiek konstatēts, ka advokātam nav pilnvaras kā aizstāvības advokātam vai ka pastāv kļūda viņa pārstāvības, palīdzības vai atļaujas pilnvarojumā, kas to padara par spēkā neesošu, tiesnesis noteiks termiņu, kurā pusēm ir jāizvirza persona, kas atbildīga par pārstāvību vai palīdzības sniegšanu, jānoformē nepieciešamais pilnvarojums vai jāpiešķir vai jāatjauno pilnvara ad litem. Ja kļūda tiek novērsta noteiktajā termiņā, pieteikums uzskatāms par izlabotu un tā materiāltiesiskās un procesuāli tiesiskās sekas iestājas līdz ar pirmo paziņošanas dienu (Civilprocesa kodeksa 182. pants).
1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi
Noteikumi par pierādījumu iegūšanu ir tādi paši kā parastajos tiesas procesos (skatiet faktu lapu “Pierādījumu iegūšana un pierādīšana”).
1.6 Rakstiska procedūra
To reglamentē Civilprocesa kodeksa 127.ter pants, kurā noteikts, ka tiesas sēdi, pat ja tai noteikts datums, var aizstāt ar rakstisku izklāstu iesniegšanu, kuros iekļauti tikai pieteikumi un prasījumi, un ja nav nepieciešama citu personu klātbūtne, izņemot aizstāvības advokātus, puses, prokurorus un tiesas palīgdarbiniekus. Šādos gadījumos tiesas sēdi aizstāj ar rakstisku izklāstu iesniegšanu pēc visu iesaistīto pušu pieprasījuma. Izdodot rīkojumu par tiesas sēdes aizstāšanu, tiesnesis nosaka obligātu vismaz 15 dienu termiņu izklāstu iesniegšanai. Katra puse [...]
1.7 Sprieduma saturs
Kopumā piemēro vienkāršotās procedūras noteikumus, kas izklāstīti 1.2. punktā.
Miertiesa var lemt ex aequo et bono (t. i., bez skaidras atsauces uz tiesību normām) lietās, kuru vērtība nepārsniedz 2500 EUR (Civilprocesa kodeksa 113. pants).
1.8 Izmaksu kompensācija
Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz izmaksu atlīdzību? Ja jā, tad kādi?
Lēmumi par izmaksu atlīdzību tiek pieņemti, pamatojoties uz standarta noteikumiem, kas paredz, ka zaudējušajai pusei ir pienākums segt izmaksas. Taču abām pusēm var tikt noteikts pienākums segt savas izmaksas, ja abas puses ir zaudētājas vai arī citu pamatotu iemeslu dēļ.
1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību
Spriedumus, ko miertiesa ir pasludinājusi, pamatojoties uz ex aequo et bono principu (strīdos, kuru vērtība nepārsniedz 2500 EUR), var apstrīdēt tikai tad, ja ir pārkāpti procesuālie noteikumi, konstitucionālās tiesības vai Savienības tiesības, vai principi, kas reglamentē lietas priekšmetu.
Visus citus miertiesā pieņemtos spriedumus var pārsūdzēt.
Skatiet faktu lapas “Tiesu sistēma”, “Tiesu jurisdikcija” un “Prasības celšana tiesā”.